Pētījumi liecina, ka absolūt lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (94 no 100) Ziemassvētkos pērk dāvanas saviem tuviniekiem. Nauda šim mērķim netiek žēlota un katrs darbaspējīgais iedzīvotājs ir gatavs iztērēt pieklājīgu summiņu, lai nepaliktu kaunā. Tā 17% dāvanām tērē vairāk kā 100 eiro, 23% no 60 līdz 100 eiro, bet 35% līdz 60 eiro. Atlikušie 25% respondentu savus nodomus neatklāja vai tērē ievērojami vairāk, mazāk kā pārējie Ziemassvētku dāvanu pircēji.

Interesanti, ka aptaujas dati arī liecina, ka dāvanu gatavotāji pirkumu veikšanai iepriekš neveido uzkrājumus. Atšķirīgi rīkojas vien katrs desmitais, kas dāvanu iegādi plāno savlaicīgi un jau trīs mēnešus vai vairāk iepriekš noliek nepieciešamo summu, lai nopirktu kādu lielāku vai mazāku mantiņu, ko likt zem eglītes. Varam secināt, ka iedzīvotājiem ir a) pietiekami daudz līdzekļi, lai krāsāna dāvanu iegādei nebūtu vajadzīga vai b) cilvēki aizņemas naudu internetā vai izmanto kredītkartes. Abi varianti ir vienlīdz slikti, jo tas nozīmē, ka dāvanas tiek pirktas uz parāda. Tajā pašā laikā varētu izlīdzēties ar pašgatavotām lietām – sveces, kartiņas, fotogrāfiju kalendārs, vilnas zeķes, saldumi. Otra iespēja kā izlīdzēties, kad nav nauda ir Ziemassvētku dzejoļi – uzrakstīti uz kartiņas, nosūtīti ar sms vai epastā. Pieaugušiem cilvēkiem dāvanas nav vajadzīgas, jo visu, ko tie vēlas viņi var iegādāties paši. Bērni gan gaida dāvanas, jo viņu finanšu līdzekļi ir ierobežoti un Ziemassvētkos ir laba iespēja tikt pie kārotās mantas – drēbes, mobilais telefons, apavi, planšetdators, sporta inventārs u.c.

Apzinīgākās dāvanu pirkšanā kā jau dzīvē ir sievietes. Salīdzinot ar vīriešiem viņas daudz laicīgāk atlika naudas līdzekļus dāvanu iegādei un varam pieļaut, ka daļa no sievietēm arī savlaicīgi iegādājās dāvanas. Patiesībā jau neviens neliedz pirkt Ziemassvētku dāvanas pavasarī, kad ir lielas atlaides ziemas precēm vai vasarā, ja vien dāvana nav saistīta ar konkrētu sezonu.

Atcerēsiemies latviešu gudrību – Ratus taisa ziemā, ragavas vasarā, t.i. dāvanas jāpērk vai jāgatavo savlaicīgi.

Rīkojoties pārdomāti ir iespējams iztērēt krietni mazāk naudu un atlikušos naudas līdzekļus izlietot pēc saviem ieskatiem, piemēram, doties ar ģimeni ceļojumā tepat pa Latviju vai uz tuvākām vai tālākām ārzemēm.

Ko dāvināt cilvēkam, kam jau viss ir?

Atbilde uz šo jautājumu ir ietverta jau pašā jautājumā. Šādiem cilvēkiem nekas nav vajadzīgs, bet viņi mēdz būt arī gana skopi un nepērk sev lietas, kas pašiem patīk. Svarīgi saprast šāda cilvēka dzīves vērtības. Dāvināt liekas mantas gan nebūtu prātīgi un, ja visi striķi trūkst, vienmēr var uzdāvināt dāvanu karti kādā tirdzniecības centrā, grāmatnīcā vai hobija veikalā – medības, makšķerēšana, sievietēm – spa un masāžas procedūras.

Lielākā dāvana, ko varam otram dot ir sava personīgā klātbūtne, apsveikuma nodošana klātienē. Izlietu ūdeni nesasmelsi, tādēļ labāk veltīsim laiku tam, lai dzīvotu pilnvērtīgi – strādātu mazāk un kopā pavadītu laiku vairāk.