Ar Lieldienām ir saistīti daudzi un dažādi ticējumi, kas saistīti ar veselību, laimi un saimes labklājību. Lai arī daļa no tiem mūsdienās ir aktuāla vien retajam, tomēr daži būs aktuāli mūžīgi.
Par šūpošanos
- Lieldienu dienā daudz jāšūpojas, tad vasarā odi nekodīs.
- Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad visu gadu miegs nenāks.
- Lieldienās vajag augstu šupoties, jo tad aitām ir lieli jēri un aug gara vilna.
- Kas vienreiz Lieldienās kāris šūpoloes, tam jākar arī citu gadu, savādāk lopiem nekāsies labi.
Ticējumi par olām
- Lieldienās saimniecei jāvāra olas, tad visu gadu varēs labi satikt ar saimi un kaimiņiem.
- Kas Lieldienās ēd olas bez sāls, tas melos.
- Lieldienās, ēdot olas, čaumalas jāsadrupina smalki, lai vistas labi olas dēj.
- Kam sitoties ar olām ola stiprāka, tas dzīvos ilgāku mūžu.
- Izvārīto olu ūdeni Lieldienās jālej pāri sētai un jāsaka: “Puž, puž vanagam acis cieti ar olu pervi”. Tad vanags vistas nenesīs prom.
Ticējumi par Lieldienu rītu
- Lieldienu rītā pirms saules lēkta vajag apēst 13 dzērvenes, tad būs sārti vaigi.
- Lieldienu rītā jāvelk pilnīgi jauns krekls mugurā.
- Lieldienu rītā zirgi jāpeldina tekošā ūdeni, bet pārējie lopi jāper ar žagariem, lai klausītu.
- Lieldienas rītā pirms saullēkta cūku jāvelk atmuguriski dīķī, tad visu gadu mājas būs tīras un zirnekļi nevārtīs griestus.
- Lieldienu rītā jāceļas pirms saules, lai redzētu kā tā šūpojas.
- Lieldienu rītā jāmazgājas tekošā upē, kas tek uz austrumiem, tad turēsies veselība.
- Lieldienu rītā meitām skaisti jāsaklāj savas gultas. Kurš pirmais gultā apsēdīsies, tam meita jāņem par sievu.
Lieldienas jāsvin vairākas dienas. Pirms pašām Lieldienām vēl jāsvin arī Zaļā ceturtdiena un Lielā piektdiena, kur katrā ir jāzina citas gudrības un jāievēro citi rituāli.
