Līgo dziesmas

Līgo dziesmas ir neatņemama Līgo vakara sastāvdaļa. Tās zina ne tikai folkloristi un vecmāmiņas, bet aizvien vairāk dzied arī visi tie, kas grib atgriezties pie saknēm un sajusties tuvāki savai zemei. Jāņu dziesmas ir burvīgas, taču sliņkiem patīk arī tas, kas lielāko daļu vārdus vai piedziedājumu var aizstāt ar “līgo, līgo”. Tieši “līgo, līgo” skandināšana ir būtiska daļa, veicot apdziedāšanu, kur viens dziedātājs(a) nodziet savas divas rindiņas ar piedziedājumu, bet nākamais turpina. Ja līgo dziesmas liekas par garu, var noderēt līgo pantiņi, kas ir īsāki, taču arī tos var vienmēr papildināt ar savu izdomu un piedziedājumu.

 Apdziedāšanās

Turatiesi, turatiesi,
Viņas puses dziedātāji,
Atspiežati gūžu kaulus,
Jele durvju stenderēi!

Čukstēdama, vaidēdama
Ķīvītiņa gaisā skrēja;
Tā čukstēja mūsu puiši,
Jāņu dziesmas neprazdami!

Pūtiet visi raibi kaķi
Ar misiņa stabulēmi,
Nu sanāca mūsu puiši
Ar tām darvas biksītēmi!

Gana stalti šitie puiši,
Vēl staltātki taisījāsi:
Gana pirka Rīgā siksnas,
Ir ta bikses nošļukušas.

Staigā vērši baurodami,
Smilšu kalnu meklēdami,
Tā bauroja mūsu puiši
Uz jaunāmi meitiņāmi.

Puiši rauda meitu godu,
Sava goda nezināja,
Būt zinājši savu godu,
Stāvu lēktu ūdenī!

Es par puisi nebēdāju,
Ne par lielu, ne par mazu;
Lielajami pliķi cirtu,
Mazajami pāri kāpu!

Lai bij diži, kas bij diži,
Mūsu puiši, tie bij diži:
Ar pakaļu gaisu šķēla,
Ar pautiemi dzirkstelītes!

Saderami, saderami,
Vai mēs kādi naidenieki;
Dziesmu dziedu, kāda bija,
Ne tā manis darināta!

 Kas to saka, tas meloja

Kas to saka, tas meloja,
Ka ir gara Jāņu nakte;
Te satumsa, te uzausa,
Te saulīte gabalā.

Kas Jānīša rītiņāi
Pļavas, mežus skandināja?
Jāņa bērni skandināja,
Rīta sauli gaidīdami.

Lec, saulīte, rītā agri,
Spodrē manu augumiņu!
Vakarāi noiedama,
Deldē manu pēlējiņu!

Nāci, nāci tu, saulīte,
Sen mēs tevi gaidījāmi;
Kam tik ilgi kavējiesi
Aiz viņiemi kalniņiemi?

Kā tos Jāņus sagaidīja,
Tā tos Jāņus pavadīja:
Līgodami sagaidīja,
Līgodami pavadīja.

 Līgotāji

Līgojati, līgojati,
Nav vairs tālu Jāņa diena —
Šī dieniņa, rītdieniņa,
Parīt pati Jāņa diena.

Kas tos Jāņus ielīgoja?
Mūsu pašu ciema ļaudis!
Pirmie gani, pēc arāji,
Visupēci jaunas meitas.

Sanākati, Jāņa bērni,
Saņemati Jāņa dienu.
Jāņa diena lepni nāca
Ugunīs vizēdama.

 

Celies, brālīti

Celiesi, brālīti,
Auniesi kājas,
Iesimi Jānīti
Ielīgoti!

Celiesi, saimniece,
Auniesi kājas,
Jau tavi kaimiņi
Ciemos aicina.

Nebūsi, saimniece,
Jāņosi gājuse,
Paliksi gotiņas
Ālavītes.

Kopāi, kopāi,
Kaimiņu meitas,
Iesimi Jānīti
Padaudzināti!

Kopā, kopāi,
Kaimiņu puiši,
Iesimi Jānīti
Padaudzināti!

Klausiesi, Jānīti,
Kur tevi daudzina:
Ozolu mežāi,
Tur tevi daudzina.
Tur tevi daudzina
Līgojoti.

Izstaigāju

Izstaigāju mežu mežus,
Buldurjāņa meklēdama;
Buldurjānis paslēpiesi
Zem sudraba čakārnīša.

Izstaigāju pļavu pļavas,
Buldurjāņa meklēdama;
Kad atradu buldurjāni,
Tad saviju vainadziņu.

Visa zeme, zāle zieda,
Buldurjānis neziedāja.
Tas ziedēja kalniņāi
Sidrabiņa ziediņiemi.

Ai, Jānīša vakariņis

Ai, Jānīša vakariņis,
Ozoliņu tērētājis:
Grib dārziņi, tīrumiņi
Grib meitiņu vainadziņi.

Kur, Jānīti, meijas cirti,
Kad meijāji lievenītes?
Dieva dēla rājumāi,
Smuidrajosi ozolosi.

Kas tās manas lievenītes
Ar sudrabu nobārstīja?
Jāņa bērni nobārstīja,
Jāņu nakti staigādami.

Visu gadu Jānīts jāja

Visu gadu Jānīts jāja,
Nu atjāja šovakari;
Dārdēj zeme atjājoti,
Skanēj pieši nolecoti.

Lec, Jānīti, kur lekdamis,
Lec kāpostu dārziņāi!
Lai aug balti kāpostiņi.
Kā Jānīša cepurīte.

Lec, Jānīti, kur lekdamis,
Lec lopiņu laidarāi!
Izmin usnes, izmin nātres,
Tīri manu laidariņu!

Ņem, Jānīti, augstu zirgu,
Apjāj manu tīrumiņu!
Cel asniņus augstumāi,
Min zālīti zemumāi!

Ai, Jānīti, Dieva dēlsi

Ai, Jānīti, Dieva dēlsi,
Tavu platu cepurīti:
Visa plaša pasaulīte
Apakš tavas cepurītes.

Ai, Jānīti, Dieva dēlsi,
Tavu kuplu cepurīti:
Auga mieži, auga rudzi
Apakš tavas cepurītes

Ai, Jānīti, Dieva dēlsi,
Ko tu vedi vezumā?
Puišiem vedi ozoliņus,
Meitām ziedu vainadziņus.

Paldies saku māmiņai,
Ka Jānīti vārdā lika:
Kad atnāca Jāņa diena,
Visi Jāni daudzināja.

Ozoliņi, ozoliņi

Ozoliņi, ozoliņi,
Tavu lielu resnumiņu:
Trīs dieniņas saule teka,
Nevarēja aptecēti.

Ozoliņi, ozoliņi,
Tavu lielu kuplumiņu:
Trīs dieniņas irbe teka,
Nevarēja aptecēti.

Ozoliņi, ozoliņi,
Tavu lielu diženumu:
Meitas nāca dziedādamas,
Vainagiemi zarus lauzti.

Ozoliņi, ozoliņi,
Tavu lielu vecumiņu:
Es piedzimu, tev atradu,
Es nomiršu tu paliksi.

Sanākati, Jāņa bērni,
Zem kuplāi ozoliņa;
Zem kuplāi ozoliņa,
Tur Jānīša goda vieta.

 Iesim raudzīt, Jāņa bērni

Iesim raudzīt, Jāņa bērni,
Kāda Jāņa istabiņa:
Vai ir šūta, vai ir pīta,
Vai rakstiem izrakstīta.

Jāņa mātes istabiņa
Kā rakstīti izrakstīta:
Pītin pīta, vītin vīta,
Kupliem Jāņa vainagiemi.

Kas spīdēja, kas vizēja
Jāņa mātes istabāi?
Tur spīdēja, tur vizēja
Jāņa mātes zīda kroņi.

Kas spīdēja, kas vizēja
Jāņu galda galiņā?
Tur spīdēja, tur vizēja
Jāņu mātes lieli sieri.

Dodi sieru, Jāņu māte,
Nu ir Jāņu vakariņis!
Jāņa bērni nosaluši,
Tavus lopus pušķodami.

Dodi alu, Jāņa tēvsi,
Nu ir Jāņu vakariņis!
Jāņa bērni noguruši,
Tavus miežus apdziedoti!

Jāņa māte bēdājāsi —
Pulks sanāca Jāņa bērnu.
Nebaidiesi, Jāņa māte,
Gan tos visus pamielosi!

Kuriet augstu jāņuguni

Kuriet augstu jāņuguni
Pašā Jāņu vakarāi;
Jāņa bērni nosaluši,
Jāņu zāles lasīdami.

Kuriet lielu jāņuguni
Augsta kalna galiņāi;
Lai maldāsi raganiņas,
Jāņu nakti staigādamas.

Šķil uguni, pūt uguni
Pašā Jāņu vakarāi;
Pūt ārā ienaidiņu
No maliņu maliņām!

Dedzi gaiši, jāņugune,
Pār deviņi novadiņi;
Pār deviņi novadiņi,
Līdz saulīte rotāsiesi.

 Neguļu, neguļu

Neguļu, neguļu,
Jānīša nakti,
Lai mani liniņi
Veldrē nekrīt!

Neguļu, neguļu,
Jānīša nakti,
Lai mani rudzīši
Veldrē nekrīt!

Neguļu, neguļu,
Jānīša nakti,
Lai mani miezīši
Veldrē nekrīt!

Neguļu, neguļu,
Jānīša nakti,
Lai mani Jānīši
Veldrē nekrīt!

Neguļu, neguļu,
Jānīša nakti,
Lai mana tautiņa
Veldrē nekrīt!

Neguļu, neguļu,
Jānīša nakti,
Lai mana Latvija
Veldrē nekrīt!

 Uz avotu līgot gāju

Uz avotu līgot gāju
Pašā Jāņu vakarā.

Salīgoju zelta kroni
Ar visām pazarēm.

Zemas bija tautu durvis,
Zarots man’is vainadziņš.

Zaru lauzu ieiedama,
Zaru lauzu iziedam’.

Žēl man bija tā zariņa,
Ko nolauzu ieiedama,

Vēl žēlāk’i tā zariņa,
Ko nolauzu iziedama.

Zelta lauzu ieiedama,
Sudrabiņa – iznākdama.

 Kuriet augstu jāņuguni

Kuriet augstu jāņuguni
Pašā Jāņu vakarāi;
Jāņa bērni nosaluši,
Jāņu zāles lasīdami.

Kuriet lielu jāņuguni
Augsta kalna galiņāi;
Lai maldāsi raganiņas,
Jāņu nakti staigādamas.

Šķil uguni, pūt uguni
Pašā Jāņu vakarāi;
Pūt ārā ienaidiņu
No maliņu maliņām!

Dedzi gaiši, jāņugune,
Pār deviņi novadiņi;
Pār deviņi novadiņi,
Līdz saulīte rotāsiesi.

 Līgodama upe nesa

Līgodama upe nesa
Zaļu ziedu vainadziņu
Dziedādamas tautas veda
Vainadziņa vijējiņu

Audiet meitas, raudiet meitas
Viena meita mazumā
Dziediet sievas, dziediet sievas
Viena sieva vairumā

Raudiet puiši, raudiet puiši
Viens puisītis mazumā
Dziediet vīri, dziediet vīri
Viens vīriņi vairumā

Dievs to zina kas par sniegu
Māsai galva apsnigusi
Nenokusa saulītē
Ne siltā istabā

Dieviņ tavu likumiņu
Laimiņ tavu lēmumiņu
Svešs ar svešu satikās
Mīļi mūžu nodzīvoja

Šķir Dieviņi lietus gaisu
Deviņos gabalos
Lai šķir Laima taisnu ceļu
Šī celiņa gājējiem

Aplīgoju rudzu lauku

 

Aplīgoju rudzu lauku, līgo,
Kādiem ziediem rudzi zied’a? līgo,
Dzelteniemi ziediņiem’i

Aplīgoju auzu lauku, līgo,
Kādiem ziediem auzas zied’a? līgo,
Baltajiem’i ziediņiem’i

Aplīgoju zirņu lauku, līgo,
Kādiem ziediem zirņi zied’a?, līgo,
Raibajiem’i ziediņiem’i

Aplīgoju linu lauku, līgo,
Kādiem ziediem lini zied’a? līgo,
Zilajiem’i ziediņiem’i…

Pār pļaviņu pāriedama

Pār pļaviņu pāriedama, līgo, līgo,
Pļavas dziesmu nodziedāju, līgo
Līgo, līgo, pļavas dziesmu nodziedāju, līgo.

Man piebira pilnas kurpes, līgo, līgo
Zilu ziedu zelta rasas, līgo
Līgo, līgo, zilu ziedu zelta rasas, līgo

Visa laba Jāņu zāle, līgo, līgo
Ko plūc Jāņu vakarā’i, līgo
Līgo, līgo, ko plūc Jāņu vakarā’i, līgo

Vībotnīte, papardīte, līgo, līgo
Sarkanais āboltiņis, līgo
Līgo, līgo, sarkanais āboltiņis, līgo

Pār gadskārtu Jānīts nāca

Pār gadskārtu Jānīts nāca, līgo, līgo
Savus bērnus apraudzīt’i, līgo
Līgo, līgo, savus bērnus apraudzīt-i, līgo.

Vai tie ēda vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja

Gan tie ēda, gan tie dzēra,
Gan Jānīti daudzināja

Sieru, sieru Jāņa māte
Tev ir govis laidarā-‘ji

Alu, alu Jāņa tēvs’i
Tev ir mieži tīrumā’ji

Pār gadskārtu Jānīts nāca
Savus bērnus apraudzīt’i

Sit Jānīti vara bungas

Sit, Jānīti, vara bungas līgo, līgo
Vārtu staba galiņā līgo
Līgo, līgo Vārtu staba galiņāi līgo!

Lai ceļāsi Jāņu māte,
Lai saņēma Jāņu bērnus.

Nāc, skatiesi, Jāņu māte,
Man trejādas Jāņu zāles.

Viena piena, otra kreima,
Trešā tīru sūkaliņu.

Kas gulēja Jāņu nakti,
Sasien kājas, sasien rokas.

Sasien kājas, sasien rokas
Iemet nātru krūmiņāi,

Lai tas vaira negulēja
Līdz citiemi Jānīšiemi.

Pavadami Jāņu dienu

Pavadami Jāņu dienu,
Līdz viņami kalniņam,
Līdz viņami kalniņami, līgo, līgo.

Dievs to zin vai citu gadu,
Atkal Jāņus svinēsim!

Jāņu tēvu aizbaidīja,
Svešā mēlē runājot.

Gan tie ēda, gan tie dzēra,
Vairs Jānīša nezināj’.

Vairs Jānīša nezināja,
Jāņu dziesmas nedziedāj’.

Nenāks vairsi Jāņa tēvsi
Svešai mēlei neklausīs.

Latvju dziesmu dziedādami
Jāņu tēvu atsauksim.

Jāņu tēvu atsauksimi,
Latviskumu dzīvosim!

Pār gadskārtu Jānīts nāca

Pār gadskārtu Jānīts nāca, līgo, līgo
Savus bērnus apraudzīt’i, līgo
Līgo, līgo, savus bērnus apraudzīt-i, līgo.

Vai tie ēda vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja

Gan tie ēda, gan tie dzēra,
Gan Jānīti daudzināja

Sieru, sieru Jāņa māte
Tev ir govis laidarā-‘ji

Alu, alu Jāņa tēvs’i
Tev ir mieži tīrumā’ji

Pār gadskārtu Jānīts nāca
Savus bērnus apraudzīt’i

Es sakūru uguntiņu

No deviņi žagariņi:
Sildās Dievs, sildās Laima –
Mana mūža licējiņi,
Sildās mans augumiņis,
Sildās mana dvēselīte.
Dedzi, dedzi uguntiņa,
Tu nezini, ko es došu –
Es tev došu ziediņami
Trejdeviņas dzirkstelītes;
Trejdeviņas dzirkstelītes,
Pret Saulīti uzlēkušas.
Lai sadega nelaimīte kā uguņa dzirkstelīte!

Dimdaru, damdaru ozoliņi

Dimdaru, damdaru, Ozoliņi,
Visi tavi zariņi zīlīšu pilni.
Izgāju meklēti, apsamaldījosi.
Ai, Dieva dēliņi, vedati cauri!

Ložņā, ložņā, lakstīgala,
Caur oša zariem, caur pazariemi,
Caur mana brālīša vara pamatiemi!

Lec apkārti, tautu meita,
Līdz tu savu sadabūsi!
Kad tu savu sadabūsi,
Paliec pati vietiņā!

Lielais Jānis kalniņāi

Lielais Jānis kalniņāi
Strīķē savu izkaptiņ’.
Trin, Jānīt, trin, Jānīt,
Trin, Jānīt, izkaptiņ’.

Ja tu labi neiztrīsi,
Izkaptiņa nekodīs,
Trin, Jānīt, trin, Jānīt,
Trin, Jānīt, izkaptiņ’.

Mazais Jānis lejiņāi
Taisa savu stabulīt’.
Tais’, Jānīt, tais’, Jānīt,
Tais’, Jānīt, stabulīt’.

Ja tu labi netaisīsi,
Stabulīte nespēlēs,
Tais’, Jānīt, tais’, Jānīt,
Tais’, Jānīt, stabulīt’.

Meitenīte, zilacīte,
Patur Jāņa stabulīt’.
Turi, meitiņ, turi, meitiņ,
Turi Jāņa stabulīt’.

Ja tu labi neturēsi,
Stabulīte neskanēs,
Turi, meitiņ, turi, meitiņ,
Turi, meitiņ, stabulīt’.

Jāņu dziesmas un līgo dziesmas latviešiem ir daudz un liela daļa no tām ļoti līdzīgas. Šeit apkopotas pašas populārākās, taču jau ar tām būs vairāk kā pietiekami, lai līgo svētki tiktu sagaidīti un pavadīti godam.