Ārā sīvi sala,
Visu dienu mala
Runcis balts uz mūra.
Māte krāsni kūra.
Būdā bija silti.
Nāca sniegs kā milti.
Zuda sētas, žogi,
Aizviznīja logi.
Kviešu maizi jāva,
Karstā krāsnī šāva
Pāri oglēm zvīļām
Māte rokām mīļām.
Tad no klaipiem svaigiem
Kā no brūniem vaigiem
Svētku smarža plūda,
Siltin sila būda.
It kā salda maņa,
Tāla zvanu skaņa –
Ziemassvētki nāca.
Ārā egles šņāca.
Tālu prom no ielām
Nakts ar zvaigznēm lielām
Sniega laukus sedza,
Svētku gunis dedza.
(Kārlis Skalbe)
