Māmiņ baltā ziema klāt,
Iešu Duksi vizināt!
Duksis pretī spirinās,
Nesēd Andra kamanās,
Bet, kad tās no kalna skrej,
Līdzi lec un jautr smej.
Ezeriņš, raug, aizsalis
Lejā viz kā spogulis.
Tur jau puikas slidinās.
Sniedziņš lēni lidinās,
Un pār visu maigs un liegs
Viegli dvašo ziemas prieks.
(Kārlis Skalbe)