Kādu dziesmu dziedāsim
Ziemas svētku vakarā;
Pīrāgam, nabagam,
Abi gali apdeguši !
Ai, bagāti ziemas svētki,
Lejiņā nogājuši
Tekam veci, tekam jauni,
Velkam svētkus kalniņā !
Nāc, māsiņ, ciemoties
Ziemas svētku vakarā:
Būs pupiņas, būs zirnīši,
Būs cūciņas šņukurīts.
Ziemas svētki sabraukuši
Rakstītām kamanām
Tekat, bērni, saņemat
Basajām kājiņām.
Cepu, cepu kukulīti,
Citu lielu, citu mazu:
Simtiņš nāca danču bērnu,
Cits bij liels, cits bij mazs.
Iesam bērni, čigānos
Ziemas svētku vakarā,
Dos mums ēst, dos mums dzert,
Dos naksniņu pārgulēt.
Danco lāci, danco lāci,
Saimeniece samaksās:
Šķiņķi gaļas, klaipu maizes,
Trīs saujas naudas.
Ko tu gaidi, vecais puisi,
Ka šogada neprecies ?
Tās ir visas tavas brūtes,
Kas atnāca budēļos.
Sasagrieza čigāniņi
Istabiņas dibinā:
Sagriez, Dievs, rudzus, miežus,
Lielajā tīrumā.
Labvakar, saimeniek,
Kā Jums Dievs palīdzēja ?
Rūga Jūsu maizes mulda,
Brieda Jūsu cepējiņa.
Ar kauniņu vakar biju,
Ar kauniņu rītā būšu.
Bez kauniņa vien tik biju
Ziemas svētku vakarā.
Nu ar Dievu, nu ar Dievu,
Šī vakara saimeniece;
Rītu būs jauna diena,
Būs mums jauna saimeniece.
Labvakar, nama māte,
Vai gaidīji budēlīšus ?
Ja gaidīji budēlīšus,
Atver durvis līdz galam.
Kā zinātu ziemas svētkus,
Kad nediltu kamaniņas;
Kā zinātu lieldieniņas,
Kad nekārtu šūpulīti .
